Plāteru dzimtas koks...

Jans Ludvigs Plāters (1693–1736)

Konstantīns Ludvigs Plāters (1722-1778)

Augusts  Hironims Hiacints Plāters (1750-1803)

Ādams Antonijs Onufrijs Plāters  (1790-1862)

Edvards Jans Ādams Plāters (1826-1865)

Marija Stefanija Anna Franciska Plātere (1862-1947)

Plāteru laiks Krāslavā

Plāteru devums Krāslavai

§

Grāfu Plāteru dzimtas izcelšanās meklējama viduslaiku Vācijā, Vestfālē, kad 1210. gadā pirmo reizi tiek minēts Vestfāles bruņinieks Humperts fon Broel Plāters.

Plāteru senči ar krustnešiem ieradās Baltijā. Apmetoties Latgalē, viņi asimilējās, aizmirsa savu vācisko izcelšanos un pieņēma poļu kultūru. Pakāpeniski izplatot savu ietekmi, Plāteri kļuva par vienu no ievērojamākajām dzimtām Latgalē. Viņu īpašumi atradās ne tikai Latgalē, bet arī Vidzemē un Kurzemē, kā arī Polijā un Lietuvā.

1531.g. ordeņa mestrs Hermanis fon Brigenejs Indricu izlēņoja Frederikam Broelam Plāteram. Indrica kļūst par dzimtas galveno rezidenci uz 200 gadiem.

1729. gadā 29. janvārī Indricas muižas īpašnieks grāfs Jans Ludvigs Broels Plāters nopērk Krāslavu un Kombuļu muižu par 14 tūkstošiem dālderu no Jana Čapska.

Tā Krāslava kļūst par dzimtas rezidenci sešām Broel Plāteru paaudzēm, 188 gadu garumā.

Bibliogrāfija

Lomanovska, A. Krāslavas grāfu Broel Plāteru dzimtas vēsture: [nepublicēts materiāls, tika lasīts seminārā „Jaunas pārrobežu iniciatīvas kultūrvēsturiskā mantojuma apsaimniekošanā Latvijas un Lietuvas pierobežas teritorijā” 2008.gada 23.aprīlī Krāslavā]

§

© Krāslavas novada centrālā bibliotēka sadarbībā ar Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, 2008