ŪDENSTECES (D)

Daugava

Daugavu dēvē arī par Dvinu, (augštecē Krievijā – Zapadnaja Dvina, Baltkrievijā – Zahodņaja Dzvina). Latvijas lielākā upe. Sākas Krievijā, Valdaja augstienē, Korjakinas purvā. No Dviņecas ezera Daugava iztek kā neliela upīte, bet no Ohvata ezera jau apmēram 15 m plata upe. Latviju sasniedz pie Rosicas ietekas, kur upes platums ir ap 200 m. Tālāk tā plūst pa senleju, kas sevišķi izteikta kļūst posmā starp Krāslavu un Daugavpili. Šķērso Krāslavas, Daugavpils, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Rīgas rajonus, ietek Rīgas jūras līcī. Kopgarums  1005 km, tai skaitā Krievijā 325 km, Baltkrievijā 328 km, Latvijā 352 km. Krāslavas rajonā 17 km  ir robežupe ar Baltkrieviju, tālāk apmēram 43 km tek pa rajona D daļu. Pietekas Krāslavas rajonā: Rosica, Kamenka, Krutovka, Ļipka, Černija, Marku upīte, Kaloda, Kiseļevcu strauts, Pomazina, Šereņa, Indrica, Podgurjes strauts, Stirna, Zīmeļa, Solodka, Skaista, Florupīte, Jāņupīte, Lazaretnaja, Razboja strauts, Rudņa, Mogiļnij ručej, Robežupe, Sauļeviča strauts, Spelmana strauts, Smetanu strauts, Varanviču upīte, Šaltupe, Vecbutānu grāvis, Jaunbutānu grāvis, Salaka grāvis, Bruņinieku upe, Piskovatka, Viļeika, Ksaverinas strauts.

Atgriezties atpakaļ

Daugaveņa

Strauts Krāslavas novada Skaistas pag. Ietek Dridzī Babru kalna pakājē.

Atgriezties atpakaļ

Deņevas strauts

strauts

Moleneicas kreisā pieteka Aglonas novada Kastuļinas pagastā. Iztek no Deņevas ezera (Kastuļinas pag.). 1,2 km garš.

Atgriezties atpakaļ

Deņica

Upe tiek dēvēta arī par Guseļņicu. Deņica ir Sarjankas upes pirmā pieteka, Dagdas novada Ezernieku pagasta austrumos. Lejtecē Ezernieku un Šķaune pagasta robežupe. 12 km gara. Ir pieteka Pustošku grāvis.

Atgriezties atpakaļ

Dubna

Daugavas labā pieteka Krāslavas, Daugavpils un Preiļu rajonos. Kā liela upe iztek no Cārmaņa ezera, ietek Daugavā pie Līvāniem. 120 km gara, tai skaitā Aglonas novada Grāveru un Šķeltovas pagastos ap 15 km, kur tek cauri Zosnam, Sakovas ezeram, Aksjonovas ezeram. Ir trīs pietekas – Nirka, Dubovka, Muldovka.

Par Dubnas augšteci ir dažādi viedokļi:

1) iztek no Ojotnīku ezera, ietek Sivera ezera Bleideļu līcī (posma garums 2 km). No Sivera ezera rietumu gala iztek uz Ārdavu, tālāk uz Lejas ezeru, kurš ir savienots ar Cārmaņu ezeru. Dubnas posmu starp Ārdavu un Lejas ezeru sauc arī par Mateļu upi un šī posma daļām ir vēl atsevišķi nosaukumi: Pastovs, Vidējā tece, Galejā tece (300 m). Posmu starp Lejas ezeru un Cārmaņa ezeru sauc par Cibuļkovas upi. Dubnas garums līdz iztekai no Cārmaņa ezera ir aptuveni 15 km.

2) iztek no Saldu ezera Krāslavas novada Konstantinovas pagastā, ietek Bierzī (ezers), tālāk starp Bierzi un Aulejas ezeru upi sauc par Aulejas upi. Starp Aulejas ezeru un Gausli (ezers) to vairāk pazīst ar nosaukumu Pūdnīku ups. Starp Gausli un Plaudiņu – Veiguļu upe. Garums līdz iztekai no Cārmaņa ezera ir aptuveni 17 km.

Atgriezties atpakaļ

Dubņagu upe

Upe tie dēvēta arī par Cierpicu, Dubņackaju rečku. Tā ir Cierpicas labā pieteka Dagdas novada Andrupenes pagastā. 6 km gara. Ir viena pieteka – Mostovaja. Lejtecē apdzīvotā vieta Dubņagi.

Atgriezties atpakaļ

Dubovka

Dubnas kreisā pieteka Aglonas novada Grāveru pagasta dienvidos. Ap 5 km gara. Ir viena pieteka – Kamennij ručej.

Atgriezties atpakaļ

Dzeguze

Zagūze, Zaguzņica, Malnupe – Indricas augštece līdz Indram (ezers) Andrupenes, Konstantinovas un Skaistas pagastos. Sākas bijušā Astašovas ezera apkaimē, tek cauri Ižiuņa ezeram, Iļdžam (ezers), ietek Indrā (ezers). Apmēram 22 km gara. Posmu starp Iļdzi (ezers) un Indru (ezers) sauc arī par Malnupi. Pietekas: Limana upīte, Noviku grāvis, Nartišu grāvis.

Atgriezties atpakaļ