| 
				 
				Pirmās ziņas par 
				stacionāra tipa dziedniecības iestādes dibināšanu Krāslavā 
				saistās ar 18. gadsimtu. Grāfiene Auguste Oginska-Plātere 1789.gada 26. maijā 
				novēlēja 100 000 zlotu žēlsirdīgo māsu klosterim slimnieku, 
				kropļu un ubagu aprūpei. Tajā pašā gadā sāka celt mūra ēkas, 
				kurās atrastos vīriešu un sieviešu palātas, žēlsirdīgo māsu 
				istabas un citas nepieciešamās telpas.  
				
				Krāslavas žēlsirdīgo 
				māsu slimnīcā no 1793.gada strādāja medicīnas doktors 
				Esajs Jākobs Franks un pēc viņa nāves no 1817.gada 
				medicīnas doktors Ernsts Heinrihs Eihlers. Tā kā citu slimnīcu 
				nebija, tā bijusi pazīstama plašā apkaimē, un Krāslavā 
				dziedināties slimnieki ieradušies pat no tālienes.  
				
				Poļu sacelšanās laikā 
				Krāslavas slimnīcā tika ārstēti, atbalstīti un slēpti 
				nemiernieki. Žēlsirdīgo māsu darbība nonāca varas iestāžu 
				uzmanības lokā. Notika pārbaude, rezultātā  
				1864.gada 9.oktobrī slimnīca tika slēgta. 
				Žēlsirdīgās māsas tika izraidītas uz Viļņu un Varšavu. 
				
				
				Mūsu dienās piemiņa par žēlsirdīgo māsu darbību Krāslavā 
				saglabāta epitāfijā Sv.Ludvika katoļu baznīcā, kas 
				piestiprināta pie pirmā no ieejas labās puses pilona. 
				
				No jauna nelielu lauku 
				slimnīcu Krāslavā atvēra 1871.gadā. Slimnīcas 
				dibināšanas gadā bija desmit gultas vietas. Pirmais šīs 
				slimnīcas ārsts bija Antons Fedorovičs. Pēc viņa strādāja 
				vairāki citi ārsti  Ernsts Eihlers, Emils 
				Dītrihs un vēl daudzi
				citi.   
				
				19.gs. populārs kļuva 
				Krāslavas minerālavots, pie kura aptuveni 1870.gadā tika 
				uzcelta vannu iestāde un mītnes atbraucējiem. Dziedināties 
				ieradās slimnieki ne tikai no tuvākās apkārtnes, bet pat no 
				Pēterburgas. Sezona ilgusi no  1.jūnija līdz 15.augustam. Tika ārstēts nespēks, 
				mazasinība.  
				
				Krāslavas minerālavota 
				ūdeni 1880.gadā ķīmiski izpētīja un par visai noderīgu 
				ārstniecībā atzina Daugavpils kara hospitāļa aptiekas 
				pārvaldnieks Melhiors Kubli.  
				
				
				Taču jau 1890.gadā avota apkaime bijusi nolaista un to 
				izmantojuši tikai miesta un tuvākās apkaimes iedzīvotāji. 
				
				
				Bibliogrāfija 
				
					- 
					
					Krāslava. Gadi. Cilvēki. Notikumi  Krāslava: Krāslavas 
					novada dome, 2003.- 38. lpp.
 
					- 
					
					Vīksna, A. Latgales ārsti un ārstniecība 1772  1918.- Rīga: 
					LU, 2004.  47., 48., 63. lpp.
 
				 
				 |