|
Pēc Pirmā pasaules kara slimnīcu nedaudz paplašināja. Koka ēkā
bija 15 vietas, pēc 1922.gada datiem ārstējās 180
slimnieki. Vēlāk uzbūvēja otru ēku ar 20 gultasvietām. Vēl
aizvien strādāja viens ārsts.
1930.gadā tika izveidota Krāslavas sanatorija ar 20
gultasvietām veselības nostiprināšanai un plaušu tuberkulozes
ārstēšanai. Tā pastāvēja līdz 1941.gadam.
Pilsētā strādāja viens, tad divi, trīs, bet trīsdesmito gadu
beigās jau četri ārsti (slimnīcā viens). Tie bija Antons
Kosminskis, Georgs Serikovs, Ernsts
Reinsons, Leiba Mirvis, Nikolajs
Bokums un Jānis Cerbuks.
Pēc 1938.gada datiem Krāslavā bija 20 gultasvietas,
ārstējās 602 slimnieki, dienas maksa bija no 2 līdz 4 latiem.
Krāslavas sanatorijā bija 20 vietas, ārstējās 120 slimnieki,
dienas maksa no 3,5 līdz 5 latiem.
1940.gadā slimnīcā bija 25 vietas, sanatorijā - 22, abas
iestādes vadīja J.Cerbuks. Pēc Otrā pasaules kara,
1946.gadā, Krāslavas slimnīcā jau bija 100 vietu,
terapijas, ķirurģijas, infekciju un dzemdību nodaļas, kā arī
klīniskā un diagnostiskā laboratorija, par galveno ārstu
strādājis Elijs Pelecs. Darbojās ambulance,
sieviešu un bērnu konsultācija.
Ārsta Konstantīna Jegorova
diploms, zvērests
(iekļauts diplomā)
Bibliogrāfija
-
Krāslava. Gadi. Cilvēki. Notikumi Krāslava: Krāslavas
novada dome, 2003.- 52.- 53. lpp.
|
