Krāslavas novada bibliotēka ir viena no tām kultūras iestādēm, kas izdzīvojusi cauri laikiem un spējusi pierādīt savu īpašo lomu un vietu vietējās kopienas dzīvē. Turklāt ne vien saglabājot tās sākotnējo funkciju - būt par drukātās literatūras krātuvi, kas pieejama ikvienam, bet arī pieņemot izaicinājumu attīstīties – būt par vietu apmeklētāju saskarsmei, intelektuālai izklaidei, izaugsmei un izglītībai. 

Pētot bibliotēkas vēstures līkločus, par tās dibināšanas gadu uzskata 1947. gadu, kad ar Krāslavas rajona darbaļaužu deputātu padomes lēmumu tiek veidota Krāslavas rajona bibliotēka, par kuras vadītāju apstiprina Genovefu Lavrecku. Ceļš uz bibliotēku lasītājiem allaž vijies pa galveno pilsētas ielu. Pirmās telpas bibliotēkai tiek iedalītas toreizējā Maskavas ielā, bijušajā Latviešu biedrības namā. 1959. gadā bibliotēka pārceļas uz Smorugova ielu, tagadējo Brīvības ielu, kur atrodas 3 gadus. Par pašu ilgāko bibliotēkas mājvietu kļūst ēka Maskavas ielā 147, kurā bibliotēka apkalpo lasītājus veselus 45 gadus no 1961. līdz 2006. gadam. Bibliotēkā notiek grandiozas pārmaiņas – tiek veikts kapitālais telpu remonts. 1972. gadā tiek realizēta rajona bibliotēku centralizācija. Līdzās lasītavas, abonementa un pārvietojamās bibliotēkas nodaļām tiek izveidota komplektēšanas un apstrādes nodaļa. No 1972. līdz 1975. gadam centrālā bibliotēka kļūst par pirmrindas pieredzes skolu republikā literatūras komplektēšanas un apstrādes jautājumos. 1973. gadā republikas bibliotēku darba konkursā Krāslavas rajona bibliotēka iegūst 1. vietu. 1975. gadā uz pieaugušo un bērnu bibliotēkas bāzes notiek Vissavienības seminārs par bibliotēku darba centralizācijas jautājumiem, un šajā gadā bibliotēka kļūst par Vissavienības tautas saimniecības sasniegumu izstādes dalībnieci. 1976. gadā tiek piešķirts „Teicama darba bibliotēkas” nosaukums. Astoņdesmitajos gados 3 reizes bibliotēka ir 1.vietas ieguvēja sociālistiskajā sacensībā republikā, notiek republikas pieredzes apmaiņas seminārs metodiskajā darbā. Pateicoties bibliotēku vadītājām Ģertrūdei Badanovai, Ritai Barčai, Lūcijai Bārtulei, bibliotēkas kolektīvs ir strādājis radoši, ar sirdsdegsmi, lai katram apmeklētājam būtu patīkami iegriezties.

Deviņdesmitajos gados bibliotēka ir sabiedrības pieprasīts centrs, kas attīstās par dinamisku, mūsdienīgu un lietotājiem orientētu institūciju.

Kopš 2000. gada Krāslavas novada bibliotēkā ir ES informācija punkts, kur ir publiski pieejama aktuāla informācija par norisēm, kas saistītas ar Eiropas Savienību (ES) un Latvijas dalību tajā.

2000. gadā bibliotēkā tika iegādāts pirmais dators. 2003. gadā bibliotēkas darbinieki uzsāka apmācības BIIS “Alise”, kas ir profesionālā informācijas sistēma bibliotēkām Latvijā un Baltijas valstīs. Drīz vien pēc apmācībām tika veidots elektroniskais kopkatalogs, analītikas datu bāze. 

2006. gadā bibliotēka iegūst jaunas telpas, pārceļoties uz Dīķu ielu. Tiek meklētas jaunas darba formas, regulāri rīkoti tematiskie pasākumi, tikšanās ar radošām personībām, Grāmatu un Lielie lasīšanas svētki bērniem.   2007. gadā bibliotēka pārtop par Krāslavas novada centrālo bibliotēku.

Bibliotēkas rīkotajos Grāmatu svētkos ir viesojušies prezidents Andris Bērziņš, bijušais premjerministrs Valdis Dombrovskis, daudzi ministri, Saeimas un Eiroparlamenta deputāti, citu valstu vēstnieki. Bibliotēkas darbinieki, piedaloties dažādos projektos, ieguvuši papildus finansējumu pasākumiem, krājuma papildināšanai, datu bāzu veidošanai.

2015. gada rudenī bibliotēkas telpās sāk darboties Krāslavas „Senioru dzīves skola”, kas ir bezmaksas neformālās izglītības kurss pensijas vecuma iedzīvotājiem. Bibliotēkā var apgūt pirmās iemaņas darbā ar datoru, derīgas zināšanas, attīstīt nepieciešamās prasmes piedāvātajos kursos un radošajās darbnīcās. 

Bibliotēka sadarbībā ar Rēzeknes novada pašvaldību, Preiļu un Rēzeknes galvenajām bibliotēkām iesaistījusies projekta „Europe Direct informācijas centrs Austrumlatgalē” realizācijā, iegūstot Eiropas Kopienas finansējumu. Projekta mērķis ir sniegt zināšanas visiem sabiedrības locekļiem par ES darbības jomām, medijpratību, Eiropas Zaļo kursu.

No 2007. gada bibliotēkai ir sava tīmekļa vietne. Par aktualitātēm bibliotēkā var uzzināt, sekojot līdzi sociālajos tīklos -  „feisbukā”, „tviterī”, “instagram”.

2007. gadā tika uzsākta bibliotēkas novadpētniecības digitālās kolekcijas veidošana, kas turpmāk katru gadu tiek papildināta ar jaunu resursu novadpētniecībā.

Šajā digitālajā kolekcijā ir gan virtuālie stāsti par tēlnieku Naumu Aronsonu, par Krāslavas novada novadnieku devumu latgaliešu literatūrā 18.-20.gs. sākumā,  par Krāslavas pilsētas vēsturi pilsētas 95 gadu jubilejā, gan e-grāmata “Krāslava un krāslavieši caur tautas skaitīšanas prizmu”, gan datubāze “Krāslavas vēsture kalendāra formātā”, gan dažādas novadpētniecības spēles – “Vai pazīsti Krāslavas ielas?”, “Nosauciet novadnieku”, “Krāslavas ielai pa pēdām”, “Šajā dienā Krāslavā”.

Krāslavas novada bibliotēkā ir uzsākts izstāžu pasākumu cikls „Iepazīstinām ar novada pagastiem”, kura mērķis ir parādīt – cik daudz radošu cilvēku dzīvo mūsu novada pagastos, prezentējot savu iedzīvotāju veikumu, dažādas prasmes, aizraušanās.

Netiek aizmirsti bibliotēkas atbalstītāji, grāmatu dāvinātāji, izstāžu dalībnieki, kuriem atraktīvos pasākumos tiek izteikta pateicība par atsaucību un pretimnākšanu.

Saviem apmeklētājiem piedāvājām tikšanās ar literārajiem darbiniekiem kā Nora Ikstena, Dzintars Tilaks, Inga Pizāne, Māra Jakubovska, Inese Paklone un citiem rakstniekiem. Par saviem ceļojumiem ir stāstījuši Ainārs Kadišs, Sergejs Šuļga, Evita Buturoviča, viesu vidū ir bijuši Hosams Abu Meri, bijusī Izraēlas vēstniece Lironi Bar-Sadē, žurnālists Ansis Bogustovs, Eiroparlamenta deputāts Ivars Ījabs, lāču mamma Velga Vītola un citi. Radošiem novada cilvēkiem piedāvājam savu veikumu prezentēt izstādēs, pasākumos, darbnīcās.

 Darbā ar bērniem un jauniešiem galvenā misija ir bijusi popularizēt lasīšanu bērnu un jauniešu vidū, piedaloties mērķprogrammā „Lasīšanas veicināšana un bibliotēkas pakalpojumu attīstīšana. Bērnu/Jauniešu/Vecāku žūrija”, iesaistot skolēnus Nacionālajā Skaļās lasīšanas sacensībā, veidojot literārās stundas par rakstniekiem, kā O.Vācietis, Rainis, Aspazija, erudīcijas un izziņas konkursus un spēles. Vasaras mēnešos tiek izsludināti „Lasīšanas maratoni”, kuros aktīvākie dalībnieki saņem balvas.

Bibliotēkas klienti ir dažādu paaudžu cilvēki, kas tiekas ar zināšanām, apgūst prasmes, individuāli vai kopā ar citiem meklē atbildes uz savai dzīvei un sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, pēdējos gados arī aktīvi līdzdarbojas pakalpojumu veidošanā. Darbinieki rūpējas par aktuālu krājumu, pakalpojumiem, vidi un to, lai vietējai kopienai piedāvātu labāko pieredzi. Kopā mēs veidojam dinamisku bibliotēku, kuras ideju un darba vadmotīvs ir Krāslavas novada  bibliotēka - spilgts Gaismas punkts Latvijas bibliotēku sistēmā.

Kopš 2023. gada 1. jūlija Krāslavas novada centrālā bibliotēka pārtop par Krāslavas novada bibliotēku. Krāslavas novada bibliotēka kļūst par jaunizveidotās Krāslavas novada Kultūras un tūrisma pārvaldes struktūrvienību.