Plāteru devums Krāslavai...

Pils komplekss

Katoļu baznīca

Bibliotēka

Rātsnams

Donata kapliča

APTIEKA...

Tirgus laukums

Slimnīca

Ārstniecības kūrorts

Parks

Garīgais seminārs

Skolas

Sinagoga

Vecticībnieku lūgšanu nams

Pareizticīgo baznīca

Plāteru laiks Krāslavā

Plāteru dzimtas koks

§

Kad Plāteri 1729. gadā nopirka Krāslavu, sākās plaši celtniecības darbi. Viena no pirmajā ēkām, ko uzcēla 1729. – 1737. gadā Jana Ludviga Plātera laikā, bija tagadējā aptiekas ēka.

Aptieka rātslaukuma stūrī bija raksturīga Rietumeiropas pilsētām, kurām bija Magdeburgas tiesības. Aptiekas ēka, kas vēl šodien saglabājusies, celta mūra konstrukcijās; tai ir mūra saimniecības ēkas un mūra žogs ar vārtiem. Sākotnēji ēkai bijis arī mezonīns (nepilns stāvs ēkas jumta izbūvē vai starp diviem stāviem) un neliels balkons ar balustrādi (balustrāde – margu veids: ar plāti vai šķērskoku savienota stabiņu (balustru) rinda) nelielu lieveni. Jumts bijis segts ar kārniņiem.

Daudz precīzākas ziņas attiecas uz 1810. gadu, kad aptiekas pārzinis Mārtiņš Bonins ieradās Krāslavā un no Jakova von Šimanska nopērk aptiekas ēku. Pēdējais īpašnieks Arveds Bonins ar ģimeni aizbrauca uz Vāciju un aptieku 1939. gada 14. novembrī slēdza, bet drīz vien 1940. gada 16. aprīlī atjaunoja. 1939. gadā A. Boņins atstāja Krāslavu, bet aptieka kļuva par valsts iestādi.

Vecā aptiekas ēkā arī šodien pilda aptiekas funkcijas.

Bibliogrāfija

Krāslava. Gadi. Cilvēki. Notikumi. – Krāslava: Krāslavas novada dome, 2003. – 34. lpp.

Latvijas pilsētu un to rātsnamu īpatnības: Krāslava // Bākule, I. Rātsnami Latvijas pilsētās / I. Bākule - Rīga: Zinātne, 2001. 119.- 125. lpp.

Jakubovskis, A. Cik gadu aptiekai? / A. Jakubovskis // Ezerzeme – (1991, 16. aug.)

Krāslavas aptiekas www.kraslava.lv/kraslavas_aptiekas/?L=0%20-%2023k

§

© Krāslavas novada centrālā bibliotēka sadarbībā ar Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, 2008