| 
 
LUCIĀNS GŽIBOVSKIS (1891-1971) 
1923. gada 16. aprīlī
Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste parakstīja likumu par pilsētas tiesību 
piešķiršanu Krāslavas miestam. 
Pirmais Krāslavas pilsētas (pirms tam miesta) 
galva no 1922. līdz 1926. gadam bija Luciāns Gžibovskis. L. Gžibovskis pēc 
profesijas bija būvdarbu speciālists, pirms kara viņš studēja Pēterburgā Kadetu 
korpusa akadēmijas Inženiera celtniecības fakultātē. Vēlāk septiņus gadus 
pavadījis Pirmā pasaules kara frontēs.  
Krāslava kara laikā bija ļoti nopostīta. 
Atjaunošanas darbu pilsētā bija daudz.  
Tāpēc Krāslavas pilsētas vajadzībām Luciāns 
Gžibovskis pats zīmēja plānus, kā arī pats vadīja darbus.  
L. Gžibovskis par pilsētas galvu tika ievēlēts 
divreiz, bet gandrīz visu mūžu viņš nostrādāja pilsētas valdē, saistot savu 
dzīvi ar celtniecību.  
20. gadsimta divdesmito gadu beigās pilsētas domi 
nodarbināja jautājums par elektrostacijas būvi. Tolaik pilsētas galva bija M. 
Rabinovičs, bet L. Gžibovskis veica visus nepieciešamos aprēķinus. Lai 
apgaismotu pilsētas ielas, vajadzēja visu aprēķināt. Cilvēki bija ļoti 
saviļņoti, kad pilsētā iedegās pirmā spuldzīte.  
No 1950. līdz 1970. gadam L. Gžibovskis bija 
katoļu draudzes stārasts. Tie bija gadi, kad ateisma propaganda bija 
visstiprākā. Ļoti daudz vajadzēja nopūlēties, lai palīdzētu priesteriem un 
saglabātu baznīcu. Sevišķi grūti bija atrast līdzekļus, lai samaksātu nodokļus 
un par remontu, jo citādi draudēja baznīcu slēgt un izmantot to citām 
vajadzībām. 
L. Gžibovski cilvēki atceras ar labu vārdu. Jo 
pilsētas mērs mīlēja cilvēkus, redzēja tos, kam bija nepieciešama palīdzība.
 
L. Gžibovskis ir apglabāts Krāslavas katoļu kapos 
tuvu pie priestera un Krāslavas dekāna Juliāna Samuša kapa, ar kuru viņi kopā 
cīnījās par baznīcu tajos baigajos gados.  
Literatūra: 
	- 
	
	Dukaļska, I. Krāslavā visi jau gulējuši, 
	vienīgi Gžibovsku logā degusi gaisma // Latgales Laiks.  (2003, 9. maijs)  
	- 
	
	Gekišs, V. Krāslavas pilsētai  70 // 
	Ezerzeme.  (1993, 13. apr.).- T.p. krievu val. laikr. Эзерземе 
	- (1993, 13. 
	apr.)   
	- 
	
	Krāslavas pilsētai  70. B. Tarļecka 
	fotoreprodukcija // Ezerzeme. - (1993, 13. apr.).- T.p. krievu val. laikr. Эзерземе 
	- 
	(1993, 13. apr.)  
	- 
	
	Mirkļi sasienas kā krelles // Krāslavas 
	Vēstis.- (2003, jūn.).-  T.p. krievu val. laikr. Krāslavas Vēstis - (2003, 
	jūn.)  
	- 
	
	Sosnovska, V. Atceroties savu tēvu Luciānu 
	Gžibovski // Krāslavas Vēstis.- (2003, jūn.).  T.p. krievu val. laikr. 
	Krāslavas Vēstis - (2003, jūn.)  
	- 
	
	Sosnovska, V. Par manu tēvu // Ezerzeme.- 
	(2003, 3. maijā), 4. lpp.- T.p. krievu val. laikr. Эзерземе 
	- (2003, 3. 
	maijā), 4. lpp.  
	- 
	
	Subotina, I. Pirmais Krāslavas mērs Luciāns 
	Gžibovksis mīlēja cilvēkus // Vietējā Latgales Avīze.- (2003, 6. jūn.)  
 
uz augšu  | 
 |