|
MOISEJS RABINOVIČS
(1882-1941)
Moisejs Rabinovičs ir dzimis Krāslavā. Beidzis
Tērbatas (Tartu) universitātes aptieku provizoru kursus, mācījies Pēterpils
neiropsihiatrijas institūtā. 20. gadsimta sākumā strādājis par Krāslavas
spēkstacijas vadītāju (grāfa Plātera īpašums), vēlāk par vietējās aptiekas
pārvaldnieka palīgu.
Pēc Pirmā pasaules kara M. Rabinovičs aktīvi
iesaistās sabiedriskajā darbībā, kļūst par Krāslavas valdes locekli.1923. gadā
kā sociāldemokrātu bloka pārstāvis balotējas Saeimas vēlēšanās, taču ievēlēts
netiek.
No 1927. līdz 1932. gadam Moisejs Rabinovičs bija
pilsētas galva. Vēl 1922. gadā, būdams Krāslavas galvas vietnieks, viņš aktīvi
iestājās par pilsētas statusa piešķiršanu Krāslavai. Kā Krāslavas pilsētas mērs,
īpašu uzmanību veltījis kultūras un izglītības attīstībai pilsētā
M. Rabinovičs ir Krāslavas ģerboņa autors
sudraba laiva ar pieciem airiem uz zila fona. Laiva simbolizē Krāslavas saistību
ar Daugavas tirdzniecību, un pieci airi, kas simbolizē piecas te dzīvojošās
tautas. Ģerbonis tiek apstiprināts 1925. gadā.
Trīsdesmitajos gados Moisejs Rabinovičs ar ģimeni
(sievu Mariju un jaunāko dēlu Aleksandru-Samuilu) dzīvo Bukmuižā (Krāslavas
rajona Ezernieku pagastā) un strādā par Bukmuižas aptiekas pārvaldnieku. Kara
sākumā Rabinoviču ģimene tiek nošauta Bukmuižas mežos. Dzīvs paliek Rabinoviča
vecākais dēls Īzaks, kurš pēckara gados kļūst par ievērojamu Latvijas
matemātikas un astronomijas vēsturnieku un līdz mūža beigām strādā Latvijas
Universitātē.
Literatūra:
-
Bukeviča, Dz. Moisejs Rabinovičs Krāslavas
pilsētas mērs // Ezerzeme. (1992, 17. nov.).- T.p. krievu val. laikr. Эзерземе
- (1992, 17. nov.)
-
Gekišs, V. Krāslavas pilsētai 70 //
Ezerzeme. (1993, 13. apr.).- T.p. krievu val. laikr. Эзерземе
- (1993, 13.
apr.)
-
Mirkļi sasienas kā krelles // Krāslavas
Vēstis.- (2003, jūn.).- T.p. krievu val. laikr. Krāslavas Vēstis - (2003,
jūn.)
-
Kokareviča, D. Laivā ar pieciem airiem //
Lauku Avīze.- (1998, 18. apr.)
-
Ладья в юбилейной гавани //
Земля.- (1993, 29 июня)
uz augšu |
|
