Ir pieņemts visu ezeru hidrobioloģisko ainavu dalīt trijās daļās:
litorālā jeb krasta zona |
|
|
- tā ir līdz ezera 6 m dziļumam. Ezeru krastos koku lapotnēs, zālē dzīvo un vairojas dažādi kukaiņi. Ar lietus un palu ūdeņiem tie nokļūst ezerā un kļūst par barību zivīm. Meldri parasti aug tur, kur viļņi sasniedz tilpnes dibenu un ūdens pastāvīgi atjaunojas tas ir bagāts ar skābekli un vienmēr ir svaigs. Meldru zonā mīt sīga, sapals, kā arī asaris, rauda un plēsīgās zivis zandarts, līdaka, kas mīl ūdeni, bagātu ar skābekli. Labprāt šeit mīt arī vēži. Dziļāk ezerā atrodas ūdensrožu zona. Šajā zonā mīt līnis, plaudis, līdaka. Vēl dziļāk ezerā atrodas glīveņu zona. Visi šajā zonā esošie augi nesasniedz gaisu un saules starus. Vasaras sākumā, kad augi vēl ir jauni, šajā ūdens līmenī mīt plaudis un asaris, pēc tiem uzmanīgi seko līdaka. Vasaras otrajā pusē, kad augi sāk pūt, zivis no šīm vietām izvairās. Atgriezties atpakaļ |
|
sublitorālā zona
|
|
|
- tā ir zona, kas turpinās pēc pirmās zonas, dziļums ir no 6 līdz 12 m. Šajā zonā var satikt daudz mīkstmiešu gliemjus, moluskus un citus dzīvniekus. Kaut arī šajā zonā to ir mazāk nekā litorālajā zonā, tai tomēr ir lielāka nozīme zivju barošanā. Rudenī uz sublitorālo zonu pāriet lielākā daļa dzīvnieku no krasta zonas, kuri nākošajā pavasarī atgriezīsies atpakaļ. Bez tam, rudenī un ziemā sublitorālajā zonā mīt daudz dažādu zivju. Šeit ir sastopams asaris, plaudis, rauda, pēc tiem seko plēsīgas zivis līdaka un zandarts. Atgriezties atpakaļ |
|
dziļūdens zona |
|
|
- šajā zonā nav ūdensaugu un ir sakrājušās dūņas. Šī zona ir nabadzīgāka par divām iepriekšējām zonām. Rudenī un ziemā šeit var sastapt odu kāpurus, dažus mīkstmiešus un tārpus. Šeit mīt plaudis, zandarts, asaris un līdaka. Atgriezties atpakaļ |
|
Bibliogrāfija
Приедитис А.Р. С удочкой по озерам и рекам Латвийской ССР. Рига: Латвийское государственное издательство, 1961. с. 28.- 33.