Civillikums attiecībā uz ūdeņiem paredz divas īpašuma formas publisko un privāto īpašumu.
|
Privātie ezeri Privātajos ezeros, kuriem ir valsts zvejas tiesības, ūdeņu īpašniekam nav nekādu papildu privilēģiju zivju krājuma izmantošanā. Arī šajos ezeros visiem Latvijas iedzīvotājiem un ārvalstu makšķerniekiem ir atļauta makšķerēšana. Rūpnieciskās zvejas tiesības ir atkarīgas no zvejas limitiem un citiem ierobežojumiem. Atšķirībā no publiskajiem ezeriem, šeit valsts var arī negarantēt zvejas tiesību pieejamību pilnīgi visiem. Privātajos ezeros valsts nav tiesīga iznomāt šos ūdeņus tādiem mērķiem, kuri nav tieši saistīti ar zivju resursu izmantošanu. Salīdzinājumam jāatzīmē, ka publiskos ezerus valsts (pašvaldības) var iznomāt arī jebkuram citam izmantošanas veidam, piemēram, atpūtai uz ūdeņiem, peldvietu organizēšanai, ūdenssportam utt. Taču privātajos ezeros ar zivīm un zveju nesaistītie ūdeņu izmantošanas mērķi paliek tikai privāto ūdeņu īpašnieku ziņā. Līdz ar to ūdeņu īpašnieks varētu pat aizliegt peldēties, vizināties ar laivām, organizēt citus publiskus atpūtas pasākumus, ja tie nav saistīti ar zveju un zivju resursu izmantošanu. Bibliogrāfija Grūtups, A., Kalniņš, E. Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu tiesības. Īpašums. Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002. 321.- 340. lpp. Civillikums. Pielikumi. 1. un 2. pielikums // http://www.likumi.lv/doc.php?id=90219 Riekstiņš, N. Latvijas ūdeņu īpašumi un to saimnieki // http://www.fishing.lv/teorija/ipasumi.htm |
Saskaņā ar Civillikumu, Latvijā ir īpaša ūdeņu kategorija, kura ir kā starpposms starp valsts un privāto īpašumu. Paši ūdeņi atrodas privātpersonu īpašumā, bet tas, kas mitinās šajos ūdeņos zivis, ir pilnīgā valsts kompetencē. Zvejas tiesības šajos ūdeņos pieder valstij un valsts nosaka, kā tās tiek izmantotas (skat. 2.tabulu).
Bibliogrāfija
Civillikums. Pielikumi. 2. pielikums // http://www.likumi.lv/doc.php?id=90219