S Ā K U M S

K R Ā S L A V A S  N O V A D N I E K I

P A L Ī G S

Arturs Osvalds Aparnieks dzimis 1896. gada 25. februārī Beļavas pagasta Beļavas muižā rakstveža ģimenē. Pulkvedis – leitnants.

Beidzis pagastskolu, 1913. gadā Jēkabmiesta tirdzniecības skolu, Zveņigorodas komercskolu 1914. gadā. Studējis inženierzinātni RPI. 1915. gada maijā iestājies inženieru karaskolā Petrogradā, to beidzis 1915. gada oktobrī; praporščiks. Dienējis Pētera Lielā jūras cietoksnī Rēvelē. Podporučiks 1916. gada augustā, poručiks 1917. gada augustā. 1917. gada jūnijā pēc paša vēlēšanās pārcelts uz Sevastopoles cietoksni, bet 1917. gada augustā slimības dēļ evakuēts uz Simferopoli, kur 1918. gada sākumā piedalījies pretlielinieciskajos nemieros. Dzīvojis Krimā, Latvijā atgriezies 1918. gada maijā. Dzīvojis tēva mājās Ungurpils pagastā. 1918. gada novembrī iestājies Krievijas Ziemeļu korpusā Pleskavā. 27. novembrī iecelts par Vecgulbenes stacijas komandantu. Iestājies Latvju kareivju nacionālajā savienībā. 1918. gada decembrī ieskaitīts S. Bulaka – Balahoviča vienībā, bijis jātnieku – sapieru komandas priekšnieks un vienības štāba operatīvās daļas priekšnieka palīgs.

1919. gada 15. maijā ar 30 latviešu jātniekiem pārgājis Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (virsleitnants); Ziemeļlatvijas partizānu pulka komandieris (segvārds Apsēns – bijušais tēva uzvārds). Kapteinis - 1919. gada maijs, pulkvedis – leitnants – 1919. gada decembris. No 1919. gada jūlija Armijas tehniskās pārvaldes priekšnieks. Bermontiādes laikā organizējis partizānu vienības ienaidnieka aizmugurē. 1920. gada decembrī ieskaitīts Galvenā štāba virsnieku rezervē. 1921. gada aprīlī iecelts par Virsnieku kursu Inženieru nodaļas priekšnieku. 1921. gada decembrī atvaļināts. Studēja LU, kādu laiku bijis Iekšlietu ministrijas dienestā. Vēlāk Lejas ūdensdzirnavu īpašnieks Krāslavā. 

1940. gada 20. augustā apcietināts. 1941. gada jūnijā no Daugavpils cietuma pārvests uz Krasnojarskas ieslodzījuma vietām. Latvijā atgriezies 1956. gadā. Strādājis par būvinženieri Rīgā. 1966. gada 27. jūnijā viņš ieradās Kalifornijā, ASV, bet 20. augustā satika savu sievu Milda, no kuras bija šķirts ilgus 26 gadus.

Miris 1968. gada 15. maijā Sanfrancisko, Kalifornijas pavalstī. Viņš tika apbedīts Latviešu kara invalīdu Brāļu kapos Katskiļu kalnos pie Ņujorkas.

Apbalvojumi: a) Latvijas Lāčplēša Kara 3. šķiras ordenis, Igaunijas Brīvības krusts – 2. šķira, 3. pakāpe; b) Krievijas Sv. Vladimira 4. šķiras ordenis.

1920. gadā precējies ar Mildu Krūmiņu (1902; 1998 dzīv. ASV), meita Aija (dzimusi 1921. gadā).

Literatūra:

1. Aparnieks Arturs / Latvijas Brīvības cīņas 1918 – 1920: Enciklopēdija. Rīga: Preses Nams, 1999.- 303.-304. lpp., il.

2. Aparnieks Arturs Osvalds / Latvijas Armijas augstākie virsnieki. 1918 – 1940: Biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. - 68.- 69. lpp., il.

3. Arturs Aparnieks // Krāslavas Vēstis.- Nr.7 (2003, jūn.) – T.p. krievu val. laikr. „Krāslavas Vēstis” -Nr.7 (2003, jūn.)

4. Bukeviča Dz. Arturs Aparnieks – Lāčplēša ordeņa kavalieris // Ezerzeme. – (1992, 11. aug.) – T.p. krievu val. laikr. „Эзерземе” - (1992, 11. aug.)

5. Gekišs V. Arturam Aparniekam – 100 // Ezerzeme. – (1996, 23. febr.) – T.p. krievu val. laikr. „Эзерземе” - (1996, 23. febr.) 

6. Arturs Aparnieks // http://www.kraslava.lv/arturs_aparnieks/

uz augšu

© Krāslavas centrālā bibliotēka sadarbībā ar Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, 2007