|
VLADIMIRS ROŽINSKIS
Vladimirs Rožinskis dzimis 1900. gada 2. maijā Orlas guberņas Ļivnu pilsētā ierēdņa
ģimenē. Ārsts pulkvedis - leitnants.
1918. gadā beidzis ģimnāziju, studēja medicīnu
Maskavas Universitātē. Vēlāk pārcēlies uz Latviju, dzīvojis Jēkabmiestā.
1919. gada 20. jūnijā
Jēkabmiestā mobilizēts Latvijas armijā (kareivis); dienējis 1. (vēlākajā 4.)
Valmieras kājnieku pulkā, no 1920. gada aprīļa Bruņotajā divnā (vēlākais
nosaukums Bruņoto vilcienu divizions), no augusta 1. Liepājas kājnieku pulkā.
1920. gada septembrī atvaļināts. 1926. gadā beidzis LU Medicīnas fakultāti. No
1927. gada 12. Bauskas kājnieku pulka jaunākais ārsts (ārsts leitnants). Ārsts
virsleitnants 1929. gadā, ārsts kapteinis 1936. gadā, ārsts pulkvedis-leitnants
1940. gada jūlijā. No 1939. gada Jātnieku pulka vecākais ārsts.
1940. gada septembrī pārskaitīts 24. Teritoriālajā
strēlnieku korpusā (TSK). Vecākais ārsts 20. kavalērijas pulkā, vēlāk 195.
strēlnieku pulkā. 1941. gada 14. jūnijā
Ilūkstē apcietināts un izvests uz Noriļskas soda nometnēm. 1942. gada septembrī
piespriesti 10 gadi ieslodzījuma; bijis ārsts nometnē. 50. gados atbrīvots,
atgriezies Latvijā. Dzīvoja Krāslavas rajona tagadējā Skaistas pagasta Geibu
ciemā, bijis Skaistas ciema (tagad pagasta) ambulances galvenais ārsts.
Miris 1973. gada 7. martā. Apbedīts Daugavpilī,
Pareizticīgo kapos.
Apbalvojumi: Latvijas Triju zvaigžņu 5. šķiras
ordenis.
1926. gadā precējies ar Elizabeti Ņikanorovu
(1901.-1945.), bērni Pāvils (dzimis 1926. gadā), Vera (1928.- 1988.).
Literatūra:
1. Rožinskis Vladimirs /
Latvijas Armijas augstākie virsnieki. 1918 1940: Biogrāfiska vārdnīca. Rīga:
Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998.- 403.- 404. lpp., il.
uz augšu |
