|
EDUARDS GRAUDIŅŠ
Eduards Graudiņš dzimis 1890. gada 27. martā Bornes (Kaplavas) pagasta
Braģišķos lauksaimnieka ģimenē. Pulkvedis leitnants.
Beidzis Katrīnas II kadetu korp. Maskavā. 1910.-
1911. gadam dienestā 98. kājnieku pulkā Daugavpilī (atvaļināts apakšvirsnieka
pakāpē). Bijis policijas ierēdnis Rostovā pie Donas. 1914. gada jūlijā iestājās
armijā un oktobrī Tiflisā nokārtojis rezerves praporščika pārbaudījumus. No
1915. gada maija virsnieks 144. Kaukāza strēlnieku pulkā. 1916. gadā kaujās
kontuzēts. Podporučiks 1917. gada janvārī, poručiks 1917. gada janvārī, štāba
kapteinis 1917. gada oktobrī. No 1917. gada septembra 4. Kaukāza strēlnieku
divīzijas pārsiešanas nodaļas saimniecības priekšnieks. 1918. gadā Aizkaukāzā
atvaļināts. 1918. gada maijā izbraucis uz ārzemēm, bet oktobrī atgriezies Bornes
pagastā.
1980. gada 20. decembrī
iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (kapteinis); Virsnieka
rezerves rotas komandiera vietnieks, 1919. gada janvārī kaujā pie Lielauces
ievainots. 1919. gada martā Liepājā saformējis tā saucamo Graudiņa rotu, ko
komandējis kaujās līdz 1919. gada septembrim, kad iecelts par Kuldīgas apriņķa
komandantu. No 1920. gada janvāra Daugavpils pilsētas komandants, no jūnija
Daugavpils apriņķa apsardzības priekšnieks. Pulkvedis- leitnants (1920. gada
februāris). 1921. gadā pārcelts uz Galvenā štāba virsnieka rezervi. No 1921.
gada oktobra rotas komandieris 11. Dobeles kājnieku pulkā, vēlāk bataljona
komandieris. 1922. gada aprīlī atvaļināts sakarā ar štatu samazināšanu. Bijis
12. Ilūkstes aizsargu pulka bataljona komandieris. No 1924. gada Daugavpils
muitnīcas eksperts, no 1925. gada robežpolicijas rajona priekšnieks Ludzas
robežpolicijas apgabalā, vēlāk Jaunlatgales robežpolicijas apgabalā. Aktīvi
darbojies Pērkoņkrustā un citās nacionālistu organizācijās. No 1931. līdz
1940. gadam valsts nekustamo īpašumu pārzinis Daugavpilī.
1941. gada vasarā organizējis latviešu
pašaizsardzības spēkus Ilūkstes apriņķī un Daugavpilī. Vācu okupācijas laikā no 1941. gada 26. augusta Ilūkstes apriņķa
vecākais. 1944. gada rudenī bijis ģenerālis J. Kureļa vienības Skrīveru
bataljona komandieris, 1944. gada novembrī vācu drošības iestāžu apcietināts
un tiesāts kopā ar citiem Kureļa vienības virsniekiem. Ieslodzīts Štuthofas
koncentrācijas nometnē. Gājis bojā nometnes evakuācijas laikā 1945. gada
februārī pie Lauenbergas.
Apbalvojumi: a) Latvijas Lāčplēša Kara 3. šķiras
ordenis; b) Krievijas Svētā Staņislava 2. un 3. šķiras ordenis, Krievijas Sv.
Annas 3. un 4. šķiras ordenis.
Precējies ar Margrietu Neimani (dzimusi
1904.gadā), bērni Zigrīda Margrieta (dzimusi 1921. gadā), Lija Ingeborga
(dzimusi 1923. gadā), Leo Oļģerts (dzimis 1925. gadā), visi 1939. gadā
izceļojuši uz Vāciju. Otrreiz precējies ar Mariju Vīmani (dzimusi 1919. gadā),
bērni Rihards (dzimis 1937. gadā), Imants (dzimis 1939. gadā), Austra (dzimusi
1941. gadā).
Literatūra:
-
Graudiņš Eduards / Latvijas Armijas augstākie
virsnieki. 1918 1940 : Biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Latvijas Valsts
vēstures arhīvs.- 180.- 181. lpp., il.
-
Graudiņš Eduards / Latvijas Brīvības cīņas.
1918 1920 : Enciklopēdija. Rīga: Preses nams.- 342.- 343. lpp., il.
uz augšu |
|
